Par plastisko ķirurģiju

Plastiskā ķirurģija

Plastiskā ķirurģija atjauno ķermeņa estētiku pēc savainojumiem (avārijām, dzīvnieku kodumiem u.c), ķirurģiskajām operācijām (piemēram, onkoloģiskajām)  vai iedzimtiem vai dzīves laikā iegūtiem audu veidojumiem, izaugumiem u.c. Estētiskā ķirurģija ir plastiskās ķirurģijas atzars, kas, ņemot vērā klientu vēlmes, veselības stāvokli un psiholoģisko nepieciešamību, rūpējas par ķermeņa un sejas izskata uzlabošanu, estētisko defektu novēršanu cilvēka ārienes, pašvērtējuma un labsajūtas uzlabošanai.

Lai gan plastiskās ķirurģijas sniegto iespēju izmantošana tiek vērtēta pretrunīgi, īpaši runājot par daudzu skatuves zvaigžņu pārmērībām šajā ziņā, uzskatām ka, sniedzot iespēju izmantot mūsdienu medicīnas sasniegumus arī estētiskajā medicīnā, mēs atbalstām sievietes viņu izvēles brīvībā, vai  tos izmantot savā labā vai nē. Mēs taču vēlamies skaistus zobus un tādēļ ejam pie zobu ārsta, ja parādās redzes defekti, mēs izmantojam brilles, arvien retāk šaubāmies par mūsdienu medicīnas priekšrocību izmantošanu bērniņa radīšanai, ja daba mums to ir liegusi, turklāt par māmiņām kļūstam arvien vēlākā vecumā, tādēļ gluži likumsakarīga ir arī estētiskās medicīnas piedāvāto iespēju izmantošana. Veselība un skaistums iet roku rokā, tādēļ mūsu klīnika ir radījusi apstākļus un iespējas, lai ikviena sieviete justos labi – vesela, skaista, par sevi pārliecināta tieši šeit un tagad – viņas lieliskajos sievietes gados. No sirds gaidīsim jūs mūsu klīnikā!

Plastiskās ķirurģijas vēsture

Jau 7. gadsimtā pirms mūsu ēras tika veiktas deguna formas korekcijas operācijas Indijā un Ēģiptē. Tajā laikā kā soda veidu bieži izmantoja kādas ķermeņa daļas, piemēram, deguna nogriešanu. Tadējādi tika meklēti veidi, kā deguna formu atjaunot. Arī mūsdienās ir sastopams termins „indiešu pieres āda”, ar ko saprot ādas daļu, kas paņemta no pieres, lai izmantotu deguna rekonstrukcijai. Viduslaikos par  ķermeņa atjaunošanas mākslu tika pilnībā aizmirsts. Tikai apmēram 100 gadus pēc tam, kad Kristofors Kolumbs atklāja Ameriku, Itālijā tika izdots plašs materiāls par plastisko ķirurģiju, ko bija sarakstījis ārsts Gaspare Tagliacozzi (1546-1599) no Boloņas. Tajā tiek aprakstīta arī tā saucamā itāļu metode deguna rekonstrukcijai – dzīvas ādas transplantēšana no augšdelma, kā arī skaidrota ausu atjaunošanas metode.

250 gadus vēlāk plastiskā ķirurģija bija gājusi krietnus soļus uz priekšu, pateicoties atklātajai ētera narkozei, kas deva iespēju veikt manipulācijas, klientam nejūtot sāpes. Tieši narkozes iespējas veicināja lēcienveidīgo plastiskās ķirurģijas attīstību. Tas ļāva koriģēt tādu defektu kā aukslēju un augšlūpas šķeltni – sauktu par zaķa lūpu, transplantēt ādu, novērst šķielēšanu u.c. Aptuveni pirms 100 gadiem tika veiktas pirmās sejas, krūšu un vēdera ādas korekcijas, to nostiepjot.

Mūsdienu plastiskās ķirurģijas aizsākumi saistīti ar mutes, sejas un žokļu ķirurģiju. Gan Pirmā, gan Otrā pasaules kara laikā ķirurgi radīja vēl nebijušas metodes, kā rekonstruēt ievainojumu sakropļotu seju. Lai panāktu veiksmīgāku rezultātu, ārstiem nācās apgūt arī zobārstniecību. Viņi bija pirmie sejas un žokļu ķirurģijas speciālisti un lika pamatus mūsdienu plastiskajai ķirurģijai.

Šobrīd plastiskā ķirurģija sniedz plašas iespējas cilvēka ķermeņa estētikas uzturēšanai un uzlabošanai. To garantē gan zinātniskie sasniegumi, gan ārstu arvien pieaugošā profesionalitāte un iegūtā pieredze šajā jomā. Tas, ko īsteno plastikas ķirurgi mūsdienās, vēl pirms 10 – 15 gadiem šķita neiespējami.