Dzemdes mioma

Dzemdes mioma ir visbiežāk sastopamais labdabīgs audzējs, kas biežāk veidojas sievietēm vecumā ap 35 - 40 gadiem (taču mēdz būt arī jaunām sievietēm). Miomas rašanās iemesli līdz galam nav noskaidroti, taču ir zināms, ka miomas rašanos izraisa hormonu svārstības organismā.

Dzemdes mioma veidojas dzemdes šūnām spontāni daloties, kā rezultātā veidojas muskuļaudu mezgli, kas ieaug dzemdes muskuļu šķiedrās.

Ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka sievietēm dzemdes mioma var iedzimt, tāpēc jaunai sievietei, kuras mātei ir bijusi atklāta progresējoša dzemdes mioma ir lielāks risks saslimt. Taču ir arī pētījumi, kas liecina, ka grūtniecība un dzemdības spēj novērst dzemdes miomas rašanos.

Risks saslimt ar dzemdes miomu ir sievietēm, kurām ir bijuši aborti, ginekoloģiski iekaisumi, neregulāra dzimumdzīve, dishormonāli traucējumi, sirds –asinsvadu sistēmas saslimšanas, kā arī sievietēm ar lieko svaru un, kuras uzturā lieto daudz sarkanās gaļas.

Apmēram 50% sieviešu saslimšana noris bez simptomiem. Raksturīgākās dzemdes miomas pazīmes ir neregulāras menstruācijas, stipra asiņošana menstruāciju laikā, to pagarināšanās (ilgāk par 7 dienām) vai pastiprināšanās, sāpes vai spiediena sajūta vēdera lejasdaļā, sāpes mugurā vai kājās, biežāka urinēšana, aizcietējumi.

Dzemdes mioma 95% gadījumos attīstās dzemdes ķermenī, bet 5% gadījumos dzemdes kakliņā. Tiek klasificēti arī vairāki dzemdes miomu paveidi, kurus nosaka pēc to atrašanās vietas dzemdē:

  • subseroza mioma – mezgls, kas izvietots zem dzemdes serozā slāņa, uz dzemdes ārsienām, augot uz ārpusi;
  • intramurāla mioma – mezgls, kas izvietots dzemdes sienā, muskuļu slāņa biezumā;
  •  submukoza mioma – mezgls, kas izvietots zem dzemdes gļotādas;
  • intraligamnetāra mioma – mezgls, kas izvietots starp dzemdes saitēm.

Uzstādīt diagnozi var tikai ārsts, pēc veiktās vaginālās apskates. Visām sievietēm ar dzemdes miomu tiek nozīmēta ultrasonogrāfiskā izmeklēšana. Ultrasonogrāfiskā izmeklēšana palīdz diezgan precīzi noteikt dzemdes miomas mezglu stāvokli, izvietojumu un izmērus. Pēc tam ārsts nosaka pareizāko ārstēšanas taktiku. Ārstēšanas mērķis ir atvieglot slimības simptomus, samazinot dzemdes miomas mezglu apjomu.

Ikvienai sievietei no 30 gadu vecuma ir ieteicamas regulāras pārbaudes (reizi gadā) pie ārsta, jo dzemdes miomu var konstatēt jau iztaustot vēderu un pie nepieciešamības veikt ultrasonogrāfisko izmeklēšanu.