DERMATOLOĢIJA

Āda ir lielākais cilvēka organisma orgāns. Tā strukturāli un funkcionāli nozīmīga organisma vienotības nodrošināšanai. Āda – indikators, kas atspoguļo visu iekšējo orgānu stāvokli, aizsargā tos no mehāniskam iedarbībam un traucē mikroorganismu ievadēšanos organismā. Parasti ādas slimības norāda uz iekšējo orgānu patoloģijām, kaitīgiem ieradumiem un neveselīgu dzīvesveidu. Ādas slimības savukārt progresējot var izraisīt nopietnas veselības problēmas, it īpaši, ja tas netiek savlaicīgi ārstētas pie dermatologa.

Ādas slimības ir vienas no populārākajām slimībam. Ik viens no mums agrāk vai vēlāk sastopas ar kādu ādas slimību  - vismaz 15% no visiem pacientiem griežas pie dermatologa ar sūdzībām par ādu, nagiem vai matiem. Vadoties pēc WHO statistikas datim – virs 20% Zemes iedzīvotāju slimo ar ādas slimībām.

Paradoties jau pirmajiem simptomiem (nieze, sāpīgums, dedzināšana, ādas krāsas izmaiņas, reljefa izmaiņas vai izsitumiem) nepieciešams griezties pēc ārsta konsultācijas. Pieredzējis dermatologs uzstādīs pareizu diagnozi pēc rūpīgas apskates un pacienta slimības un dzīves vēstures datu iegūšanas. Paralēli tam, mūsdienīgas tehnoloģijas dod iespēju pilnīgi izārstēties no slimībām, kuras agrāk tika uzskatītas par neārstējamam.

Pastāv ļoti daudz ādas slimību veidi, paveidi vai formas. Īsi apskatīsim biežākas no tām.

  • Matu slimības. Uz matiem iedarbojas plašs arējas vides agresīvo un kaitīgo vielu spektrs (piem.: gaisa piesārņojums, tieši saules stari, aukstums). Ari organisma vispārējam stāvoklim ir milzīga nozīme matu veselībai – smagu slimību gadījumos matu stāvoklis ievērojami pasliktinās.
  • Kārpas. Biežāk attīstās bērniem un pusaudžiem uz rokam vai sejas. Pieaugušos ši slimība skar retāk, mainās ari lokalizācija – pamatā tā attīstās uz pēdām. Kārpas uz pēdām var radīt izteiktu diskomfortu, pat sāpes.
  • Herpes. Hroniska latenti noritoša vīrusu infekcija, kas skar galvenokārt lūpas, ģenitālijas, retākos gadījumos tiek skarta acs radzene. Mēdz izpausties ar herpangīnu, vējbakām, jostas rozi.
  • Ādas infekcijas. Šo slimību attīstības iemesls ir infekcioza aģenta (baktēriju, vīrusu ,parazītu un tt.) iekļūšana ādā, vairošanās tajā, to izraisīta ādas struktūras bojājums un funkciju traucējums.
  • Sēnīšu infekcijas (mikozes). Pastāv vairāki sēnīšu infekciju vedi, tie atšķīrās pēc skartā ādas slāņa, iekaisuma dziļuma un ādas struktūrām, kas tiek bojātas. Biežāk process sakās naga apvidū, neārstējot vai pašārstēšanās gadījumā sēnīte var izplatīties uz citiem vēl veselajiem nagiem un ādu ap tiem. 
  • Ādas parazīti var dzīvot gan ādas virspusē (utis), gan dziļākos ādas slāņos (kašķa ērces).
  • Ādas alerģiskas reakcijas ir ļoti bieži sastopamas, tas izpaužas ka apsārtums, izsitumi, nieze un tūska.
  • Ādas pigmentācijas traucējumus izraisa pigmenta melanīna sintēzes palielināšanās vai samazināšanās, ka arī melanīna noārdīšanas traucējumi.
  • Ādas jaunveidojumi ir labdabīgi vai ļaundabīgi audzēji. Nopietnākā un dzīvi apdraudošākā saslimšana ir melanoma. Ir iespējams novērst melanomas attīstību, ja ievērot piesardzību sauļojoties un regulāri novērtējiet dzimumzīmju stāvokļi.
  • Sistēmiskas saistaudu slimības. Hroniski noritošas slimības, kuru pamatā ir autoimūns mehānisms – organisms nezināmu iemeslu dēļ uztver savus audus par svešiem un sāk cīnīties pret tiem.
  • Akne – plaši izplatīta slimība jauniešiem (ar to slimo līdz pat 70%), bet mēdz skart ari pieaugušos. Slimības pamatā var būt vairāki iemesli: hormonālie traucējumi, seboreja, kosmētikas ietekme un citi.
  • Fotodermatīts ir alerģiska reakcija uz Saules gaismu, izpaužas ka ādas apsārtums, izsitumi un nieze pēc kontakta ar tiešiem Saules stariem.
  • Dzimumzīmes. Dzimumzīmes var būt estētiskas un pikantas, taču var arī kļūt par briesmu cēloni. Premium Medical speciālisti uzsver, ka ik vienam svarīgi ir pārzināt galvenos momentus, lai laicīgi novērstu un atklātu saslimšanas sākumu un vērstos pēc speciālista palīdzības. Mēģināsim saprast kuras dzimumzīmes var būt viltīgas un apdraudošas un kā tās atšķirt.

Dzimumzīmju veidi.

Jebkura dzimumzīme kaitīgo faktoru iedarbības rezultāta var pārtapt ļaundabīgā audzējā. Izšķir vairākus dzimumzīmju veidus:

  1. Simetriskas, pareizas formas, viendabīgi iekrāsotas, nereaģē uz ultravioleto starojumu, ar laiku nemaina izmērus un krāsu.
  2. Plakanas. Parasti ļoti gaiši vai ļoti tumši plakanas formas veidojumi, atrodas virspusējos epidermas slāņos. Plakano dzimumzīmju daudzums un izmērs var mainīties dzīves laikā.
  3. Izliektas dzimumzīmītes – attīstās dziļos epidermas slāņos, raksturojas ar izliekumu, virsma var būt līdzena vai nelīdzena, dažreiz uz tām aug apmatojums.
  4. Epidermo-dermālas dzimumzīmes – parasti plaši un plakani veidojumi, dažreiz var pie pacelties virs ādas virsmas.
  5. Saliktas dzimumzīmes attīstās dzīves laikā, tam ir raksturīga nevienmērīga nokrāsa, nelīdzena virsma. Tas izteikti paceļas virs ādas virsmas, var pat karāties uz kājiņas.
  6. Iedzimtas dzimumzīmes ir jau kopš dzimšanas, tas ir lielas (parasti lielākas par 12 mm), raksturojas ar sarežģītu nokrāsu un izplūdušu kontūru.
  7. Gaiši zilas dzimumzīmes – zilganas nokrāsas, bez matiem, līdzenas, izliektas.
  8. Sarkanas dzimumzīmes – labdabīgie asinsvadu veidojumi.
  9. Senīlas keratomas – paradās veciem cilvēkiem, ir variabls izmērs un krāsa (no rozā līdz melnai).

Aizdomīgo dzimumzīmju pazīmes.

  • Normāla dzimumzīme ir simetriska ar līdzenām malām. Ja forma kļūst asimetriska - neregulāra, malas robainas un izplūst griežaties pie dermatologa.
  • Steidzami vēršaties pie ārsta, ja veidojas sabiezējums, izčūlojums, asiņošana.
  • Nepieciešama dermatologa uzraudzība, ja pamanāt dzimumzīmes krāsas izmaiņas: pigmentācija paliek izteiktāka, neviendabīga, gaišāka vai paradās lāsojumi.
  • Aizdomīgas ir arī izmaiņas dzimumzīmes jutīgumā - nieze, sāpes, velkoša sajūta.
  • Lielās dzimumzīmes ir bīstamākas par mazām, ja dzimumzīmes ātri aug, tas ari liecina par patoloģiju.

Dzimumzīmju malignizācijas riska faktori:

  • Pārmērīgi ilgstoša uzturēšanās Saulē, īpaši dienas vidū, kad ultravioletais starojums ir visintensīvākais.
  • Ja Jums uz ķermeņa daudz dzimumzīmju un pigmentētu plankumu, tas noteikti palielina risku.
  • Pārāk bieža solāriju apmeklēšana (ultravioletais starojums negatīvi ietekmē dzimumzīmes)!
  • Dzimumzīmes trauma var provocēt malignizaciju.
  • Dzimumzīmes regulārs kairinājums.
  • Melanoma ģimenes vēsturē.
  • Gaišs ādas tips.

Melanomas profilaktiskos pasākumos ietilpst:

  • Regulāra dzimumzīmju paškontrole vai kontrole pie dermatologa.
  • Izvairīšanas no augstāk minētiem riska faktoriem (ultravioletais starojums, dzimumzīmes traumām, kairinājuma utt.)

Premium Medical dermatologi brīdina, ka aizdomīgas dzimumzīmes nevajadzētu kairināt, traumēt vai mēģināt noņemt patstāvigi, bet gan vajadzētu vērsties pie speciālista pēc palīdzības – no aizdomīgam dzimumzīmēm var laicīgi un efektīvi atbrīvoties tikai ir jābūt vērīgam un laicīgi jāuzticas speciālistam. Dzimumzīmju noņemšana ir procedūra, kurai nav vajadzīga speciāla sagatavošanas, taču pirms operatīvas dzimumzīmes noņemšanas vajadzētu paņemt tās biopsiju histoloģiskai izmeklēšanai, lai varētu spriest par tās izmaiņām vai ļaundabīga audzēja attīstības iespēju.