Lielākā daļa cilvēku mūsdienās strādā sēdot. Diemžēl. Jo ilga sēdēšana par 40% palielina risku nomirt pāragri – Sidnejas universitātes veiktais pētījums apliecina, ka visvairāk tas attiecas uz tiem, kas sēdus pavada ilgāk par 11 stundām.

Arī klīnikas Premium Medical nesen veiktais pētījums „Sirds un asinsvadu slimību riska faktoru salīdzinājums starp vadošajiem un ierindas darbiniekiem”  apstiprina gan ilgstošas sēdēšanas radītos riska faktorus, gan to, ka darbinieki patiešām pārāk ilgu laiku pavada sēdot - 85% pētījuma dalībnieku pavada laiku sēžot ilgāk par 6 stundām dienā, kas divkārt palielina kardiovaskulārās nāves iespējamību. Īpaši šajā ziņā grēko ierindas darbinieki, kuri sēž vidēji par 1 stundu dienā ilgāk nekā vadošie darbinieki.  

Sidnejas universitātes pētījumā, kurā bija iesaistīti  222 497 austrālieši vecumā virs 45 gadiem, tiek uzsvērts, ka ilgā sēdēšana ir vispārējs riska faktors. Kā jau iepriekš minēts, tiem, kas sēž ilgāk par 11 stundām dienā, ir par 40% lielāks risks priekšlaicīgi nomirt. Tiem, kas sēž no 8 līdz 11 stundām dienā, šis risks ir par 15% lielāks nekā tiem, kas sēž mazāk par 4 stundām dienā. Ja ilgi sēdošie ir mazkustīgi arī atlikušajā laikā, paredzamais dzīves ilgums samazinās vēl vairāk – viņiem pastāv 3 reizes lielāks risks mirt pāragri, nekā tiem, kas sēž mazāk un regulāri sporto. Šis pētījums pirmo reizi pamato saistību starp sēdot pavadīto laiku un cilvēka paredzamo dzīves ilgumu. Iepriekš veiktie pētījumi bija vairāk fokusēti uz sēdēšanu pie televizora ekrāniem. Izklāsts par Sidnejas universitātes veiktā pētījuma rezultātiem pieejams žurnālā „Archives of Internal Medicine”.

Cilvēks ir radīts kustībai, nevis ilgstošai sēdēšanai

Klīnikas Premium Medical kardioloģe Iveta Norko uzsver, ka pēdējā laikā mazkustīgums, ķermeņa masas indeksa pieaugums un neveselīgs uzturs, kas lielā mērā saistīti arī ar pārlieku ilgu sēdēšanu, no speciālistu puses tiek „kārti pie lielā zvana” kā lielākie un bīstamākie veselības riska faktori, jo tie skar arvien lielāku iedzīvotāju daļu, pat vairāk nekā smēķēšana. Mazkustīgums ir viens no civilizācijas radītajiem mīnusiem, jo ģenētiski cilvēks ir radīts kustībai, nevis sēdēšanai.

Kardioloģe nosauc vairākus veselības riskus, ko provocē ilgstoša atrašanās sēdus stāvoklī:

• Hipertensija;
• Lielie asinsvadu notikumi jeb insults un infarkts;
• Hemoroīdu rašanās;
• Venozās atteces traucējumi;
• Trombu veidošanās iegurnī;
• Liekais svars;
• Muguras veselības problēmas – skolioze, spondiloze u.c., kas savukārt var provocēt sirds ritma traucējumus un citus veselības traucējumus

„Svarīgi ir ne tikai vairāk sportot, bet arī samazināt to laiku, kas tiek pavadīts sēdot, tādēļ vismaz ik pēc 2- 3 stundām nepieciešama izkustēšanās, izvingrināšanās, izstaigāšanās, pozu maiņa”, saka Premium Medical fizioterapeite Sanita Ārgale. Ja ilgstoši jāsēž pie datora, fizioterapeite iesaka izmantot kaut vai visvienkāršākos vingrinājumus – piecelties no krēsla, izstaipīties, rokas stiepjot uz augšu, ja nav mugurkaula veselības problēmu, noliekties uz priekšu un uz sāniem, izkustināt lielās locītavas - izapļot plecus, izlocīt ceļus u.c. Ja pēc darba atgriežoties mājās, turpinat sēdēšanu pie televizora, vismaz neizmantojiet pulti, bet, lai pārslēgtu programmas, piecelieties.

„Lai mazinātu nepārtraukti nosēdēto laiku, daudz var darīt arī darba devēji, paredzot īpašus pasākumus – organizēt vingrošanas minūtes, pārrunas vadīt stāvus, paredzēt laiku obligātajiem pārtraukumiem. Šādi un citi priekšlikumi izskanēja Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas un klīnikas Premium Medical rīkotajā diskusijā par veselīgu dzīvesveidu darba vidē”, saka klīnikas Premium Medical pētījuma koordinatore Vita Vagnere Grinberga. Viņa uzsver, ka katram pašam jāpiedomā, cik laika viņš pavada sēdot, un biežāk sēdēšanu mājās, darbā, transportā u.c. vajadzētu nomainīt pret stāvēšanu un iešanu.

Ražotāji piedāvā arī galdus ar maināmu augstumu, lai ik pa laikam varētu strādāt stāvus

Protams, sporta nodarbību nozīme veselības uzturēšanā nemazinās. Vita iesaka - ja sanāk pārāk ilgi sēdēt pie datora, iespējams galdu nomainīt ar stāvpulti, un strādāt pārmaiņus  - gan sēdot, gan stāvot, vai apzināti, pat ieliekot atgādinājumu mobilajā telefonā, ik pēc kāda laika piecelties un izkustēties.  Kā labās prakses piemēru Vita Vagnere Grinberga min kompāniju „Google”, kur darbinieki ierastās apspriedes mēdz pārcelt uz volejbola laukumu, peldbaseinu vai sēžas uz riteņiem, un apspriež idejas, braukājot pa uzņēmuma teritoriju.

 Ieteikumi mazkustīguma mazināšanai:

No rītiem:

• Pirms piecelšanās kārtīgi izstaipieties gultā;
• Pēc piecelšanās no gultas izkustieties un izstaipieties (plecus, rokas, kājas).

Pa ceļam uz darbu:

• Ja vien iespējams, ejiet uz darbu kājām vai brauciet ar velosipēdu;
• Ja braucat ar sabiedrisko transportu, izkāpiet vienu pieturu ātrāk un atlikušo ceļu ejiet kājām;
• Ja braucat ar mašīnu, atstājiet to kādā attālākā stāvvietā, lai tālāk ietu kājām;
• Lifta vietā izvēlieties kāpnes, vismaz vienu reizi dienā (ja tas sagādā grūtības, tas ir pirmais brīdinājuma signāls, ka kāpnes jāizvēlas biežāk)

Darba laikā:

• Ja runājat pa telefonu vai kaut ko pārdomājat, piecelieties no krēsla. Ja kolēģiem netraucē, pastaigājiet pa kabinetu;
• Ja kas pārrunājams ar kolēģiem, aizejiet pie viņiem, nevis rakstiet e-pasta vēstuli vai zvaniet;
• Apspriedes būs veselīgākas un radošākas, ja tās dažkārt tiks apvienotas ar pastaigu;
• Darba vietu aprīkojiet tā, lai līdz printerim, kopētājam u.c. ir vismaz pāris soļi jāiet;
• Regulāri  ievērojiet pārtraukumus un vingrošanas pauzes.

Pusdienlaikā:

• Ja iespējams, apvienojiet pusdienas ar pastaigu;
• Pēc pusdienām mazliet pastaigājiet vai citādi izkustieties.

Vakarā un brīvajā laikā:

• Lai regulāri nodarbotos ar sportu, iestājieties kādā klubā, nopērciet abonementu, jo tas  disciplinē. Ir ļoti daudz sporta veidu un iespēju, katrs var atrast sev piemērotu. Ārstniecības iestādes arī piedāvā kustību terapiju, ārstniecisko vingrošanu, vingrošanu ūdenī u.c.
• Sarunājiet ar draugiem tikties sportisko aktivitāšu ietvaros (boulings, baseins, biljards, skrējiens utt), nevis pie vīna glāzes vai bagātīgi klāta galda;
• Ja nav kompānijas, sportojiet vienatnē – arī televīziju skatoties, iespējams izmantot velotrenažieri;
• Ja nesportojat, pēc vakariņām izejiet  pastaigā (vismaz pusstundu).

Informāciju sniedza klīnikas Premium Medical speciālistes: kardioloģe Iveta Norko, fizioterapeite Sanita Ārgale un pētījuma koordinatore Vita Vagnere Grinberga

Otrdien, 27. martā, klīnikā Premium Medical pulcējās personālvadīšanas speciālisti no 30 uzņēmumiem, lai kopīgi diskutētu par veselības profilaksi un iespējām veicināt veselīgu dzīvesveidu darba kolektīvos.

Personālvadīšanas speciālistu tikšanās un diskusija notika pasākumu virknes ietvaros, ko pēc veiktā pētījuma „Sirds un asinsvadu slimību riska faktoru salīdzinājums starp vadošajiem un ierindas darbiniekiem” organizē klīnika Premium Medical sadarbībā ar Latvijas Personāla vadīšanas asociāciju. Diskusijā piedalījās gan tādu uzņēmumu pārstāvji, kas bija iesaistījušies pētījumā, gan tādu, kuri klīnikas Premium Medical rīkotajās aktivitātēs iesaistījās pirmo reizi.

Gan mediķiem, gan darba devējiem, gan darbiniekiem pašiem jāmeklē jauni risinājumi, kā veselības profilaksi padarīt efektīvāku, jo esošā sistēma bieži neapmierina ne vienu no iesaistītajām pusēm. Kā liecina pētījuma „Sirds un asinsvadu slimību riska faktoru salīdzinājums starp vadošajiem un ierindas darbiniekiem” rezultāti, profilaktiskie pasākumi netiek veikti pietiekami bieži, bet tie, kas tomēr tiek veikti, ir mazefektīvi, turklāt cilvēkiem ir maldīgi uzskati par profilakses būtību un tās mērķiem.

„Mēs savā darbībā vienmēr esam meklējuši ceļus, kā strādāt pēc iespējas efektīvāk. Tagad, piedāvājot jaunu pakalpojumu – obligātās veselības pārbaudes, mūsu mērķi ir, lai tās patiešām kalpotu cilvēku veselības uzlabošanai, nevis tiktu veiktas „zīmoga vai krustiņa dēļ”. Mēs veicām pētījumu un pēc tam organizējām šādu diskusiju, lai „negrābstītos pa gaisu”, bet piedāvātu labāko risinājumu, saka klīnikas Premium Medical vadītāja Signe Dauškane – Platace.  

Diskusijas laikā tika aplūkoti jautājumi par lielākajiem veselības riska faktoriem darba vidē, par jau esošajiem risinājumiem un iespējamiem jauninājumiem veselības profilakses darba uzlabošanā. Viens no aktuālākajiem ar darba vidi saistītajiem jautājumiem, kam ļoti reti tiek meklēts risinājums laikus, ir stress jeb psihoemocionālais slogs, kam vairāk pakļauti vadošie darbinieki, tomēr kas var skart ikvienu jebkurā līmenī un katra lieluma organizācijā. Arī ilgās sēdus pavadītās stundas ir nopietns veselības riska faktors, kā arī neveselīgie un kaitīgie ieradumi – smēķēšana, alkohols, neveslīgais uzturs u.c.

Latvijas Personālvadīšanas asociācijas vadītāja Eva Selga uzrunā diskusijas dalībniekus

Pasākuma koordinatore Vita Vagnere Grinberga un klīnikas vadītāja Signe Dauškane - Platace

Signe Dauškane - Platace prezentē klīnikas Premium Medical jauno piedāvājumu - darba devēju obligātās veselības pārbaudes ar pievienoto vērtību

Uzņēmuma Transcom Worldwide Latvia personālvadītāja Līga Pigita dalās pieredzē par darbu veselības veicināšanas jomā savā kolektīvā

SAF Tehnika personālvadītāja Agnija Sallame

Starptautiskās lidostas „Rīga” pārstāvis Gints Nikolajevs

Glaxo Smith Kline Latvia personālvadītāja Edīte Kalniņa

MTG Latvia pārstāvis Gvido Liepiņš atraktīvi pastāstīja par Veselības nedēļu savā uzņēmumā

Diskusijas dalībnieki apspriežas

Vita Vagnere Grinberga apkopo diskusijas dalībnieku idejas un ierosinājumus, kā veicināt veselīgu dzīvesveidu korporatīvajā vidē

Dalībnieki balso par interesantākajām idejām

Diskusijas dalībnieki

Priekšlikumi

„Šī nebija tikai diskusija, tas bija reāls darbs priekšlikumu izstrādei. Labākie, lietderīgākie un inovatīvākie no tiem tiks apkopoti un ieteikumu veidā popularizēti uzņēmumu vidē”, saka Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas vadītāja Eva Selga. Viņa uzsver, ka ir ļoti daudzi uzņēmumi, kur par darbinieku veselību, veselības profilaksi, ergonomisku darba vietu utt. tiek ļoti nopietni domāts, un ir uzņēmumi, kuros tā ir viena no zemākajām prioritēm. Mūsu uzdevums ir apzināt labāko pieredzi un, ņemot vērā mediķu ieteikumus, popularizēt to citos uzņēmumos.

Diskusijas ietvaros savā pieredzē par darbinieku veselības veicināšanu dalījās vairāku uzņēmumu personālvadīšanas speciālisti - Transcom Worldwide Latvia (Līga Pigita), Glaxo Smith Kline Latvia (Edīte Kalniņa), MTG Latvia (Gvido Liepiņš), Starptautiskā lidosta „Rīga” (Gints Nikolajevs), SAF Tehnika (Agnija Sallame), kuru darbā iekļautas gan jau ierastas, gan pilnīgi inovatīvas un oriģinālas metodes .

Personālvadīšanas speciālisti bija vienisprātis, ka līdzās jau esošajam – obligātajām veselības pārbaudēm, darba drošības (vide, darba vieta, apģērbs utt) nodrošināšanai, veselības apdrošināšanai u.c. iespējami daudzi citi pasākumi, kas nemaz neprasa lielus finansiālus izdevumus. Pasākuma laikā tika izteikti vairāki priekšlikumi, kas var noderēt katram uzņēmumam:

• Veselības nedēļas īstenošana, kuras laikā katru dienu, netraucējot darba procesam, tiek īstenota kāda aktivitāte – speciālista lekcija, konkurss par vingrojumu īstenošanu darba starplaikos, veselīgu ieradumu (ūdens dzeršana, pārvietošanās nevis ar liftu, bet kājām pa kāpnēm u.c.) reklāma u.c.;
• Kafijas aizstāšana ar augļiem un dārzeņiem, dārzeņu un augļu dienu ieviešana darba vietā, vīrusu infekcijas laikā darbiniekiem nodrošināt bezmaksas citronus un ingveru tējas pagatavošanai, dezinfekcijas līdzekļus rokām utml.
• Izvairīties no ilgstošas sēdēšanas, rīkojot, piemēram, kafijas pauzes vai sanāksmes stāvus, kad arī lēmumi tiek pieņemti operatīvāk, 5 minūšu vingrošanas pārtraukumi visam kolektīvam, iespēja darba vietā pārtraukumos fiziski izkustēties, piemēram, spēlējot galda tenisu, novusu u.c.;
• Monitorēt darbinieku veselības stāvokli, aprēķinot slimības stundu attiecību pret darba stundām, un veikt pārrunas ar darbiniekiem, kuri bieži slimo, aptaujājot par iespējām sniegt palīdzību veselības problēmu risināšanā; paredzēt iespēju saņemt individuālām vajadzībām piemērotu veselības apdrošināšanas polisi; apmaksāt sporta nodarbības, organizēt kolektīva sporta turnīrus u.c.
• Izglītot darbiniekus par stresa kaitīgo ietekmi un tā menedžmentu, par atvaļinājuma un sabalansēta darba un atpūtas režīma nepieciešamību, par veselīga dzīvesveida nozīmi, sniegt individuālas konsultācijas;
• Psihoemocionālā klimata uzlabošana kolektīvā gan ar profesionāļu palīdzību, gan pašu spēkiem; sociāli aktīvo darbinieku atbalstīšana un visa kolektīva iesaistīšana;
• Darba vides harmonizēšana un uzlabošana ( telpu krāsainība, atpūtas telpu pieejamība un plašums, meditācijas telpu pieejamība u.c)
• Darbinieku ideju apkopošana un pakāpeniska to īstenošana, piemēram, katru nedēļu viena u.c.

Visu uzņēmumu pārstāvji atzīst, ka ļoti liela nozīme ir uzņēmuma vadības attieksmei un personīgajam piemēram, jo bez vadības atbalsta šāda veida pasākumi nevar tikt īstenoti.

Pētījums „Sirds un asinsvadu slimību riska faktoru salīdzinājums starp vadošajiem un ierindas darbiniekiem”, kāds, izvērtējot korporatīvo darba vidi, Latvijā veikts pirmo reizi, ilga 6 mēnešus (no 2011. gada jūlija līdz 2011. gada decembrim), un tajā piedalījās vairāk nekā 400 ierindas un vadošie darbinieki vecumā no 40 līdz 65 gadiem no 22 dažādiem uzņēmumiem. Pētījuma laikā tika novērtēts darbinieku vispārējais veselības stāvoklis, veselību ietekmējošie paradumi, noskaidrota sirds un asinsvadu slimību riska faktoru sastopamība darbinieku vidū, kā arī izpētīta profilaktiskās medicīnas nozīme korporatīvajā vidē. Ar pētījuma rezultātu un secinājumu izklāstu var iepazīties www.premiummedical.lv

Plašāka informācija: Vita Vagnere – Grinberga, projekta koordinatore, tālr: 26867352, e-pasts: This e-mail address is being protected from spambots. You need JavaScript enabled to view it

Izmanto iespēju – aprīlī osteorefleksoterapeita konsultācija lētāk – 25 Ls (parasti 35 Ls)

Ar muguras sāpēm vismaz reizi mūžā saskārušies amēram 2/3 iedzīvotāju, tādēļ tas ir ļoti aktuāls veselības jautājums. Muguras un locītavu sāpes bojā cilvēku dzīves kvalitāti, ierobežo darba spējas un kavē īstenot hobijus un intersese, īpaši, ja tie saistīti ar fiziskajām aktivitātēm – kāpšanu kalnos, slēpošanu utt.

Tāpat cilvēki bieži saskaras ar neefektīvām metodēm, kas no sāpēm ļauj atbrīvoties tikai uz neilgu laiku. Ķirurģisku iejaukšanos cilvēki visbiežāk grib atstāt „rezervē” kā metodi, ko pielietot tikai galējas nepieciešamības gadījumā.

Tā kā mugurkaulam ir nenovērtējama nozīme cilvēka veselības uzturēšanā, ir ļoti svarīgi rūpēties par tā veselību visu laiku. Mugurkauls  ne tikai satur kopā visu balsta sistēmu, bet nodrošina arī ķermeņa kustības visos virzienos. Mugurkaulam ir ārkārtīgi svarīga loma no neiroloģijas viedokļa, jo tas sargā muguras smadzenes un nervu kanālus, kas savieno galvas smadzenes ar pārējo ķermeņa daļu, kas savukārt nodrošina, vienkārši izsakot, spēju staigāt un just tās ķermeņas daļas, kas atrodas zemāk par galvu. Mugurkauls sastāv no daudziem elementiem, ko veido kauli, starpskriemeļu diski un saistaudi. Katram mazākajam elementam ir ļoti svarīga loma kopīgajam mugurkaula kustīgumam un tā veselībai.

Klīnikā Premium Medical ar muguras un visas balsta sistēmas sāpju problēmām strādā speciālistu komanda – neirologs, vertebrologs, manuālais terapeits, fizioterapeits, osteopāts, fizikālās terapijas speciālists, akupunktūras ārsts, kā arī osteorefleksoterapeits, kas piedāvā vairākas drošas, visā pasaulē atzītas un augstu novērtētas metodes gan muguras, gan locītavu, gan muskuļu un citu ar mugurukaula un balsta sistēmu saistītu veselības problēmu risināšanā.

Osteorefleksoterapeite Roza Džamaldajeva piedāvā muguras, locītavu un karpālo kanālu sāpju ārstēšanu, izmantojot drošas un efektīvas metodes:

• Osteorefleksoterapiju, kas palīdz atbrīvoties no muguras sāpēm bez ķirurģiskas iejaukšanās. Pasaulē atzītā un iedarbīgā metode balstās uz pagājušajā gadsimtā veikto atklājumu par kaulu sensoro sistēmu, kuru kairinot, iespējams mazināt ne tikai muguras sāpes, bet ietekmēt arī citas organisma sistēmas un to funkcijas. Terapija piemērota dažādu kaulu un locītavas sistēmu slimībām, to starp osteohondrozes, deformācijas, arī disku nobīdes gadījumos.
• Akupunktūru (adatu terapija) ir droša un efektīva, visā pasaulē atzīta metode muguras sāpju ārstēšanā, kas ieguvusi popularitāti arī Latvijā. Akupunktūrai atšķirībā no medikamentiem nav negatīvu blakņu.Pēc akupunktūras procedūrām mazinās sāpes, uzlabojas kustību apjoms locītavās, fizisko aktivitāšu līmenis. Akupunktūra muguras sāpju pacientiem ļauj ievērojami samazināt lietojamo medikamentu daudzumu, kas ir būtiski tiem, kuri cieš no kuņģa kairinājuma simptomiem, aknu un nieru darbības traucējumiem. Tā kā muguras sāpju iemesli ir ļoti dažādi, bieži vien akupunktūra nevar būt vienīgā ārstēšanās metode, bet tā var būt labs papildu veids, kā risināt nepatīkamās muguras sāpju problēmas.
• Refleksoterapiju Refleksoterapija atbrīvo un veicina ķermeņa pašārstēšanās spējas, aktivizē asinsriti un limfas cirkulāciju, atbrīvo no noguruma, noņem iekaisumu un sāpes, kā arī tonizē visu ķermeni.Tiek stimulēti ķermeņa kustību orgāni un veicināta sārņu izvadīšana.Ķermenis atgūst enerģētisko līdzsvaru un iekšējo harmoniju gluži dabiskā veidā.
• Homotoksikoloģiju (homeopātijas līdzekļu izmantošana akupunktūrā). Procedūras laikā ar ļoti smalku adatiņu ķermeņa reflektorajos punktos tiek ievadīti homeopātiskie medikamenti, tādējādi ļaujot tiem iedarboties daudz aktīvāk.
• Cure Tape metodi. Tā ir pasaulē atzīta un iedarbīga metode dažādu balsta sistēmas veselības problēmu novēršanai - traumu ārstēšanai, sāpju remdēšanai, iekaisuma mazināšanai (tūska,arī hematoma), stājas korekcijai, pārslodzes radītu simptomu ārstēšanai (hroniski cīpslu sastiepumi, elkoņa tendinīts, "tenisa elkonis", "golfa elkonis"), hipotonisku muskuļu stimulēšanai, hipertonisku muskuļu atslābināšanai, locītavu aizsardzībai u.c.

Aptaujas liecina, ka aptuveni ceturtdaļa cilvēku izjūt izteiktu pavasara nogurumu. Pie tā, ka pirmos siltos saules starus nesagaidām enerģijas un spēka pilni, vainojami hormoni.

Ziemas laikā organisms pastiprināti izdala melatonīnu – hormonu, kas regulē miega un nomoda ritmu, un miega fāzēs tā koncentrācija asinīs ir īpaši augsta. Kad pavasarī dienas atkal kļūst garākas, un organisms saņem vairāk gaismas, tas samazina melatonīna produkciju, bet pastiprināti izdala serotonīnu. Tas ir hormons, kas cita starpā gādā arī par labu noskaņojumu un aktivitāti. Tādēļ to dēvē par „laimes hormonu”. Šīs hormonālās izmaiņas nenotiek gluži nepamanāmi, un organismam nepieciešams zināms laiks, lai viss atkal nostātos līdzsvarā.

Pāreju no ziemas uz vasaras laiku (nākamā atkal notiks 25.martā plkst.3, kad pulksteņa rādītāji būs jāpagriež par vienu stundu uz priekšu) bieži uzskata par vienu no pavasara noguruma iemesliem. Daudziem šīs pārejas dēļ ap šo laiku kopējais miega laiks samazinās par vienu stundu vai pat vairāk, tādējādi arī dienas laikā cilvēki jūtas miegaini. Parasti paiet apmēram 4 nedēļas, līdz organisms jaunajam ritmam pielāgojas, bet tas individuāli ir ļoti atšķirīgi. 

Bet ir arī citi faktori, kas rada pavasara nogurumu: kad paaugstinās gaisa temperatūra, izplešas asinsvadi, pazeminās asinsspiediens, un mēs jūtamies noguruši. Mainīga gaisa temperatūra var papildus noslogot asinsrites sistēmu. Ziemā daudziem cilvēkiem ir neveselīgāks dzīves veids – mazāk fizisko aktivitāšu, uzturs bieži ir kalorijām bagāts un vienveidīgs utt. Saules trūkuma dēļ organismā veidojas mazāk D vitamīna, kas ietekmē ne tikai kaulu stāvokli, bet arī imūnsistēmu un šūnu veidošanos. Nedrīkst aizmirst arī par vīrusiem un infekcijām, kas ziemas mēnešos organismam bieži atņem spēku. 

Daži ieteikumi, kā pārvarēt pavasara nogurumu:

• Pēc iespējas vairāk izmantojiet dienas gaismu;
• Biežāka telpu vēdināšana apgādā smadzenes ar skābekli, tādējādi veicinot darbaspējas;
• Uzmundrina arī dažādi stiepšanās un izkustēšanās vingrinājumi;
• Nepieciešams labi sabalansēts uzturs, īpašu akcentu liekot uz svaigiem zaļumiem, augļiem, dārzeņiem;
• Tieši pavasaris ir laiks, kad viegli uzsākt aktivitātes – sākot ar pastaigām, nūjošanu, izbraucieniem ar velosipēdu u.c. Visas aktivitātes palīdz uzturēt formu, izturību un spēcina imūnsistēmu;
• Sen zināms un labs veids, kā uzturēt možumu, ir kontrastduša no rītiem – 30 sekundes noskaloties ar siltu ūdeni, un 3 sekundes ar aukstu, un tā pārmaiņus 3 reizes, noslēdzot ar auksto dušu.

Ierastajiem pavasara noguruma simptomiem var pievienoties arī pārejoša sezonālā depresija, bet noteikti vajadzētu vērsties pie speciālista, ja šie simptomi parādās ilgst vairāk par vienu mēnesi.

Informāciju sniedza klīnikas Premium Medical interniste Dace Cibule