Cik mēnešos bērnam jāmāk rāpot?
Man tas šķiet ļoti sāpīgs jautājums, jo vairāk dzirdot un uzklausot no vecākiem visus mītus ap šo. Vai un kad bērnam jāveļas, jālien, jārāpo, jāsēž un jāstaigā un kā to viss var veicināt??
Liekas, ka tik daudz par to raksta un stāsta gan žurnālos, gan televīzijā un internetā, bet tāpat vēl var lasīt un dzirdēt ļoti īpatnas un aplamas lietas par to. Visvairāk man rada izbrīnu, protams, atkal tas jautājums, kāpēc jāstimulē kaut kas? Kāpēc mēs nevaram vienkārši ļaut savam bērnam attīstīties? Te, protams, ir runa par veseliem bērniem. Bet jūs zināt, kādus bērnus mēs visbiežāk satopam nodarbībās? Tieši šos veselos bērnus. Vecākiem liekas, ka bērns par vēlu kaut ko dara, vai vispār nedara un ka noteikti vajag viņu stimulēt. Savā praksē sastopos ar tādām lietām, ka vecāki ļoti vēlas, lai bērns rāpo, bet liek bērnu tikai uz dīvāna vai sētiņā. Vai tad tur kāds cilvēks var attīstīties? Un kāpēc viņi bērnu tur liek? Jo tas ir ērtāk un viņš mazāk muļķības var izdarīt, nevar sevi savainot.. Vai tāpēc, ka grīda ir auksta vai vienkārši tāpēc, ka tad visu laiku nav jāpieskata bērns un citam atliek laiks. Ir ļoti daudz argumentu, kāpēc mēs darām šā vai tā, bet tam noteikti nav nekāda sakara ar bērna attīstību.
Vesels bērns jau dzimstot zina, kad un ko viņš darīs! Mums, vecākiem, ir jādod viņam šī iespēja to darīt. Pētījumi ir pierādījuši, ka palīglīdzekļi, ko ražo firmas it kā bērna un vecāku labā, īstenībā ir domāti tikai un vienīgi vecākiem, nevis bērnam. Bērnam tas viss nav vajadzīgs, jo pirmajos divos dzīves gados viņam jau tā tik daudz ir jāmācās un viņam ir interesanti to darīt. Mēs kā vecāki un vecvecāki nez kāpēc gribam to ietekmēt.
Vesela bērna attīstība notiek ļoti individuāli un ir tiešām jauki, ka vecāki par to interesējas un uztraucas. Bet tāpēc jau nevajag bērnu "profilaksei" vest pie speciālista un nodarbināt ar nevajadzīgām lietām. Izteiciens, ka vingrošana nav kaitīga, ir tikai daļēji pareizi un neattiecas viennozīmīgi arī uz bērniem. Strādājot ar bērnu, mēs vienmēr nedaudz tomēr stimulējam un ievirzām kustību, jo mūsu mērķis jau ir, ka bērns kaut ko iemācās izdarīt. Bet kāpēc mūsu bērnam būtu jāstāv kājās, nesasniedzot vēl gadiņu? Tāpēc, ka paziņu bērns to dara jau no 10 mēnešu vecuma? Vai tāpēc, lai mums ir vieglāk vai tāpēc, ka kaimiņam bērns vēl pat nerāpo????!!!!! Katra cilvēka attīstība notiek pēc viņa individuāla plāna un mēs varam viņam dod tikai pietiekami daudz iespējas un telpas to darīt. Un tas mums arī ir jādara.
Bobata terapija n a v vingrošana vai fizkultūra bērnam. Jūs varat uzzināt par Bobata metodi ļoti daudz internetā. Kāpēc par to jālasa citu vecāku skaidrojums un vēl jācenšas iegūt kādi telefoni, lai tik uz mājām šo speciālistu dabūtu pie sava bērna? Ja tiešām interesē Bobata metode, par to var lasīt viņu mājas lapā un tas skaidrojums būs labāks nekā kāds cits. Bobata metode ir kustību terapija un nevis izklaide bērnam. Terapiju pielietojam cilvēkiem, kuri ir slimi, nevis veseli. Mēs šeit Latvijā esam pilnīgi izkropļojuši šīs metodes būtību vienkārši aiz nezināšanas. Ārsts nosūta uz 10x Bobata vingrošanu, tāpat kā agrāk sūtīja uz 10x masāžu. Diemžēl arī fizioterapeiti un tie, kas sevi par tādiem uzdod, izmanto šo ārstu un vecāku nezināšanu un cenšas iestāstīt, ka tas bērnam ir ļoti nepieciešami un pat vismaz 3x nedēļā.
Man ir skumīgi un īstenībā arī nav īsta recepte, kā lai ar to tiek galā. Asociācijas rīko seminārus, bet iespējams stipri par maz un tad atliek izglītot vecākus, kas laikam arī ir vispareizākais ceļš. Protams, arī iztulkotās grāmatas bieži vecākiem jauc galvu. Bet bieži arī tas, ka mēs neuzmanīgi lasām šīs grāmatas. Attīstībā bieži tiek minēts vārdiņš no. Sākot no 6 mēnešiem bērns var līst, bet tas nenozīmē, ka visiem bērniem 6 mēnešos ir jālien. Tādu piemēru vēl ir daudz. Būtu jauki, ka kāds uzrakstītu grāmatu, kur ir rakstīts, ka bērnam līdz 1,5 gadam ir jāsēž un jārāpo vai arī līdz 2gadiem ir jāstaigā. Man šķiet, tad vecāki mazāk satrauktos un fizioterapeiti un citi speciālisti varētu vairāk veltīt uzmanību tieši tiem bērniem, kuriem tas tiešām ir vajadzīgs.
Bieži savā praksē pie manis nonāk bērni ar hipertonusu plecos, asimetriju un kroku asimetriju uz kājām. Izslēdzot visas iespējamās saslimšanas un liekot veikt izmeklēšanas, esmu nonākusi pie slēdziena, ka bieži šīs problēmas ir saistītas ar vecāku ieradumiem ikdienā aprūpējot savu bērnu, kas ne vienmēr ir labi bērnu attīstībai. Vecāki izmanto dažādus paņēmienus, lai izklaidētu savu bērnu, bet arī lai vienkārši paceltu, noliktu vai pārtītu. Mums pieaugušiem arī piemīt tāds niķis, ka mēs bieži darām tā, kā mums ir ērti un kā esam pieraduši. Vēl pie tam mums viena puse ir daudz mīļāka vai stiprāka nekā otra un tad ar to arī vairāk strādājām. Tas, protams, atstāj ietekmi arī uz bērnu attīstību. Šeit var pieminēt handlingu, par kuru daudz vecāku nu jau zina, bet ne vienmēr izmanto, jo vienkārši nav ērti – tāds viņu arguments. Tad tā ķēdīte iet tālāk - bērns izmanto vairāk vienu rociņu, veļās tikai caur vieniem sāniem utt., un vecāki ir spiesti apmeklēt nodarbības, lai to labotu. Vai nav absurdi????
Es pilnīgi atbalstu to, ja vecākiem ir šaubas par sava bērna attīstību, tad vajag pārbaudīties pie laba speciālista un ir vienmēr labi aiziet uz konsultācijām un pārliecināties, ka viss ir kārtībā. Bet nekādā ziņā veselam bērnam nebūtu jāapmeklē profilaktiski Bobata terapija!
Vērojiet savu bērnu, ieklausaties viņā un uzticaties viņam, ka viņš visu izdarīs tad, kad viņš tam būs gatavs. Ja jūs šaubāties, aizejiet līdz speciālistam, lai apskatās. Bet atceraties - mēs taču visi esam tik unikāli un īpaši, kāpēc mūsu bērni tādi nevarētu būt!!!!!