Vai dzemdībām maz ir iespējams sagatavoties?
Lasot saprotu, ka cilvēki raksta savus jautājumus, jo citur nesaņem atbildes vai tām nevēlas ticēt un tad šie portāli liekas vēl viena iespēja uzzināt kaut ko jaunu vai arī gūt atbalstu savai problēmai. Negribu pilnībā to apstrīdēt, ka tas tiešām varbūt palīdz, bet vai tomēr biežāk nav tā, ka jāklausa savai iekšējai balsij, jo tā taču vislabāk zina, kas man un manai ģimenei der, nevis kāds pavisam svešs cilvēks.
Piemēram, runājot par grūtnieču sagatavošanas kursiem. Protams, vieniem tās nodarbības varētu likties pavisam nevajadzīgas un ka tās nepalīdz, bet otram tas varbūt ir tieši tas, kas viņam vēl pietrūka, lai būtu pārliecība piedzīvot šo brīnumaino mirkli kā dzemdības. Arī man bieži saka - ko es te stāstot, ka ir skaisti dzemdēt! Pilnīgas muļķības tās esot un tie elpošanas kursi arī neder nekam! Jā, ticu, ka dažam tie neko nedod, bet citam dod. Kāpēc? To izskaidrot arī droši vien nevar viennozīmīgi. Viens tic vairāk un cenšas ļauties šim procesam (grūtniecībai, bērna gaidīšanai un ar to visu saistītām pārmaiņām, sajūtām, emocijām), otrs vairāk cīnās pretim. Un mana pārliecība, ka nevar arī sagatavoties dzemdībām pāris nodarbībās. Dzemdībām un sava bērna ienākšanai ģimenē, pasaulē ir jāgatavojas visu grūtniecības laiku!!! Jau no pirmās dienas. Daba tāpēc liek mums staigāt ar bērniņu vēderā tieši 40 nedēļas, lai mēs varam šim procesam gatavoties – nesteidzīgi, lēnām, izbaudot un arī gatavojoties lielajam Notikumam katru dienu, nedēļu, mēnesi. Diemžēl mūsu ikdiena ir tā, ka mēs maz veltam šim skaistajam laikam. Mēs to uztveram pašu par sevi saprotamu un nevaram iedomāties, ka tas varētu būt arī savādāk. Tik daudz sievietes un vīrieši apskauž tos pārus, kas var izstaigāt veselu grūtniecību un tad vēl skaisti dzemdēt. Vēl vairāk tās sievietes, kam daba vispār ir liegusi šo skaisto laiku izbaudīt.
Es domāju, ka topošo vecāku skolu (klubu, kursu vai kā citādi tos sauc) mērķis ir ne tikai informēt, bet arī palīdzēt un dod ieskatu par šo brīnišķīgo laiku un grūtniecei priekš sevis ir jāizlemj, vai viņai tas der, vai nē. Bet aizbildinājums - man nav laika tādām lietām un citi jau arī iztika bez tā, noteikti nav arguments. Mēs dzīvojām tādā laikmetā, kad mums nekam nav laika un esam pārsvarā svarīgi tikai sev. Bet kas notiek ar mūsu bērniem. Vai tad viņi jau grūtniecības laikā, gaidīšanas laikā, nejūt, kāda mums ir dzīve. Un tad mēs pēc dzemdībām brīnāmies, kāpēc bērniņš ir tik nemierīgs vai untumains? Bet kā lai viņš savādāk pievērš sev uzmanību? Vai tad mums tikai der bērni, kas daudz guļ, ēd un atkal guļ????
Patiesībā grūtniecības laiks ir ļoti īss un arī rets piedzīvojums, ko sieviete izdzīvo lielākoties vien pāris reižu mūžā!! Un to vajadzētu baudīt kopīgi ar savu partneri. Izbaudiet to visi kopā – bērns un vecāki! Ļaujaties šim laikam, piešķiriet tiem pirmo un galveno nozīmi savā šajā tik īpašajā dzīves laikā! Atrodiet laiku sev un savam bērnam. Jo šis laiks ātri paiet un mēs jau šinī laikā varam dod ļoti daudz savam bērnam un vienlaicīgi arī paši daudz iegūstam. Topošo vecāku skolu mērķim vajadzētu būt vērst uzmanību tam, ko mēs bieži aizmirstam un kam mums nav laika. Un ticiet man – vienu reizi nedēļā grūtniecības laikā apmeklēt lekcijas vai nodarbības un baudīt šo laiku nav daudz. Tas nav daudz sev un savam bērnam! Jūs iemācīsiet uzklausīt un ticēt sev un savam bērnam un tad arī zināsiet atbildes uz saviem jautājumiem!
Un uz jautājumu – vai dzemdībām maz ir iespējams sagatavoties – es teiktu, ka tomēr jā. Ja vien tam gatavojaties arī emocionāli un ar visām savām sajūtām, ne tik vien mācoties elpot vai kustēties dzemdībām. Jo patiesībā jau jums jāgatavojas ne tikai dzemdībām, bet jaunajai dzīvei, kas sākas pēc bērniņa piedzimšanas.