Klīnika Premium Medical Grūtniecība - Biežāk uzdotie jautājumi grūtniecības I trimestrī

1.trimestra jautājumi (grūtniecība līdz 12.nedēļai)

Grūtniecība - atbildes uz jautājumiem sagatavojuši klīnikas Premium Medical ginekologi dzemdību speciālisti

1. Kā lai pareizi aprēķinu, kura grūtniecības nedēļa man šobrīd rit?

Grūtniecības laika aprēķināšanai par atskaites punktu ārsti visā pasaulē pieņem pēdējo menstruāciju pirmo dienu. Ieņemšanas laiks parasti ir apmēram 2 nedēļas pēc šī datuma, tāpēc dažkārt rodas nesaprašanās starp ārstu un tām pacientēm, kas precīzi zina, ka varēja ieņemt tikai un vienīgi tajā datumā. Nevajag uztraukties vai strīdēties: vienkārši jāpieņem, ka grūtniecību sāk skaitīt no menstruācijām, un tad grūtniecība ilgst 40 pilnas nedēļas jeb 280 dienas. Tā, piemēram, ja pēdējās menstruācijas sākās 1. septembrī, un šodien ir 23.oktobris, tad grūtniecības laiks ir 7 nedēļas.

2. Par hCG un progesteronu grūtniecības sākumā: kad un kādā veidā var sākt mērīt? Kādus secinājumus varu no tā izdarīt? Un vai to vispār jādara?

Hormons hCG ir pirmais apstiprinājums tam, ka grūtniecība ir iestājusies. Uz šī hormona atrašanu urīnā balstīti visi veikalos un aptiekās nopērkamie grūtniecības testi. Mazliet ātrāk nekā urīnā hCG hormonu var noteikt asinīs. Tātad hCG hormona asins analīzi var veikt, ja ļoti gribas zināt, vai grūtniecība ir vai nav. Atkārtoti šī hormona noteikšanu var nozīmēt ārsts, lai pārliecinātos, ka grūtniecība aug adekvāti. Absolūtajai skaitliskajai vērtībai ir maza nozīme, būtiskāk ir redzēt augšanas dinamiku.

3. Kā aprēķināt, kad mazulis nāks pasaulē?

Grūtniecības laika aprēķināšanai par atskaites punktu  pieņem pēdējo menstruāciju pirmo dienu. Grūtniecība ilgst 40 pilnas nedēļas jeb 280 dienas. Ja sievietei ir regulārs 28 dienu cikls, tad dzemdību termiņa aprēķināšanai var izmantot šādu formulu: pēdējās menstruācijas pirmā diena mīnus 3 mēneši plus 7 dienas. Tā, piemēram, ja pēdējās menstruācijas sākās 1. septembrī, tad paredzamais dzemdību termiņš ir 8. jūnijs.

4. Kāpēc rēķinot pēc MR (menstruācijām) un pēc USG (ultrasonoskopijas) datiem atšķiras gan mans patreizējais grūtniecības laiks, gan dzemdību termiņš? Kurš ir pareizais?

Dzemdību termiņu pēc ultrasonoskopijas nosaka, balstoties uz augļa izmēriem. Pētnieki, analizējot daudzus tūkstošus grūtniecību, ir novērojuši, ka, piemēram,  8 nedēļas vecs auglis ir vidēji tik un tik mm liels, bet 30 nedēļās – tik un tik. Kad US izmēra Jūsu augli, tad viņš tiek salīdzināts ar šo standartu. Visprecīzāk dzemdību termiņu US var noteikt mazākā grūtniecības laikā – 7.-12. nedēļā, jo vēlāk kļūda ir lielāka; augļi, tāpat kā pieaugušie, vienā un tajā pašā vecumā var būt dažāda auguma. Veicot US lielā grūtniecības laikā, mēs iegūstam tikai informāciju par augļa izmēru un atbilstību standartam, bet dzemdību laika aprēķinos novirze var būt pat 3 nedēļas.

Ja sievietei ir regulārs menstruālais cikls vai viņa precīzi zina ieņemšanas dienu, tad paredzamo dzemdību termiņu rēķina pēc menstruācijām, un tam nedēļas robežās būtu jāsakrīt ar agrīnajā (līdz 12. ned.) US aprēķināto laiku.

Ja menstruācijas ir neregulāras vai atšķiras no agrīnās US aprēķiniem par vairāk nekā 2 nedēļām, tad dzemdību termiņu aprēķina, pamatojoties uz objektīvāko rādītāju –ultrasonoskopiju.

5. Vai grūtniecības laikā man būtu jāmaina savs ginekologs?

Ja starp grūtnieci un ārstu ir izveidojies labs kontakts un uzticēšanās, tad nav nekādas vajadzības grūtniecības laikā mainīt ginekologu, jo Jūsu ārsts jau Jūs pazīst, zina visu vēsturi, un arī Jūs jutīsieties drošāk. Ja kādu iemeslu dēļ vēlaties pāriet grūtniecības aprūpē pie cita ārsta, to var darīt, bet vajadzētu lūgt nokopēt informāciju no savas slimības vēstures.

6. Kurā grūtniecības nedēļā jāstājas uzskaitē? Un kāpēc?

Uzskaitē jāstājas līdz 12. grūtniecības nedēļai, lai varētu veikt visas nepieciešamās analīzes, tostarp ģenētiskās, un ultrasonoskopiju. Balstoties uz visu šo informāciju, ārsts var savlaicīgi atklāt un labāk palīdzēt dažādu sarežģījumu gadījumā, kā arī precīzāk aprēķināt paredzamo dzemdību termiņu.

7. Cik reizes grūtniecības laikā man būs jāapmeklē ginekologs? Kāpēc?

Valsts programmā ginekologa apmeklējums grūtniecības laikā paredzēts vismaz 6 reizes, taču katrā gadījumā atsevišķi ārsts sastāda savu grūtnieces aprūpes plānu, un bieži var būt situācijas, kad vajadzīgi papildus izmeklējumi vai apmeklējums. Ārsts jāapmeklē tāpēc, lai varētu savlaicīgi atklāt sarežģījumus, kas nenovērsti var kļūt bīstami gan sievietei, gan auglim. Piemēram, ielaista urīnceļu infekcija vai anēmija nelabvēlīgi ietekmē augļa attīstību, bet neatklāts un neārstēts diabēts vai augsts asinsspiediens var būt pat bīstami abu dzīvībām .

8. Ko ginekologs dara ikmēneša uzraudzības vizītē? Kāpēc?

Ikmēneša vizītē ginekologs pārrunā ar grūtnieci grūtniecības norisi, uzklausa sūdzības, skaidro analīžu rezultātus, atbild uz daudziem jautājumiem, dod ieteikumus par režīmu un uzturu katrā grūtniecības laika posmā, izmeklē un novērtē vispārējo sievietes stāvokli (vai nav anēmija, augsts asinsspiediens, tūskas); nosver un izvērtē svara pieaugumu; izmēra vēdera apkārtmēru, kas liecina par adekvātu augļa augšanu, nosaka augļa guļu, kas vajadzīga dzemdību plānošanai; veic urīna analīzi, lai nepalaistu garām urīnceļu infekcijas, kuras bieži piemeklē grūtnieces; izklausa augļa sirdsdarbību, kas liecina par augļa labsajūtu, un, balstoties uz iegūto informāciju, nozīmē nepieciešamās analīzes vai papildu izmeklējumus nākamajai reizei.

9. Vai “smērēšanās” ir normāla parādība grūtniecības laikā? Kādos gadījumos - jā, un kad – nē? Ko darīt?

Diezgan daudzas sievietes grūtniecības laikā sūdzas par smērēšanos jeb asiņainiem izdalījumiem. Lielākā daļā gadījumu viss beidzas labi, tomēr par „normālu parādību” to saukt nevar, jo dažkārt asiņošana liecina par nopietnām problēmām, tāpēc vienmēr jāgriežas pie ārsta. Bez ārsta apskates nevar pateikt, vai šī smērēšanās ir bīstama vai nē.

10. Pie kādām manām sajūtām, sūdzībām un simptomiem obligāti jāgriežas pie sava ginekologa vai tuvākajā slimnīcā?

Pie ārsta jāgriežas tad, ja rodas pēkšņas, stipras, asas sāpes jebkurā vietā vēderā, kas nepāriet, vai spēcīgas velkošas, krampjveidīgas sāpes vēdera lejas daļā, kas pastiprinās, vai asiņošana. Konsultēties ar ārstu vajadzētu arī tad, ja ir kādi nopietni simptomi, kas nav saistīti ar grūtniecību, piemēram, ilgstoša, atkārtota vemšana, augsta temperatūra (virs 38,5) u.c.

11. Par magne B6, folskābes, dzelzs preparātu un vitamīnu lietošanu – vai visām grūtniecēm to vajag?

Visām grūtniecēm līdz 12 grūtniecības nedēļai vajag lietot folijskābi, jo tā atbild par augļa nervu sistēmas attīstību. Pārējo vitamīnu lietošanas nepieciešamību izvērtē ginekologs, pamatojoties uz gadalaika, sievietes ēšanas paradumiem un vispārējo stāvokli. Dzelzs preparāti jālieto tad, ja analīzes liecina par mazasinību (arī slēptu) vai tās draudiem. Magnija preparātu lietošanas nepieciešamību arī izvērtē ārsts. Visām visu lietot nevajag, jākonsultējas ar savu ārstu.

12. Kas ir I trimestra skrīnings? Kāpēc tāds tiek veikts?

I trimestra bioķīmiskais skrīnings ir asins analīzes, ko ņem grūtniecei aptuveni 10.grūtniecības nedēļā, nosakot  PAPP-A un brīvā b-HCG līmeni mātes asinīs. Precīzākiem rezultātiem šīs asins analīzes kombinē ar augļa  ultrasonoskopiju 12./13.nedēļā. Lai skrīninga rezultāti būtu precīzāki, svarīgs ir precīzs grūtniecības laiks, grūtnieces svars un vecums, jo, ņemot vērā šos rādītājus un izmeklējuma rezultātus, ar datorprogrammu tiek aprēķināts Dauna sindroma risks. Ar pirmā trimestra skrīningu var identificēt apmēram 80% augļu ar ģenētisku patoloģiju, bet diagnosticēto gadījumu skaits palielinās līdz 90%, ja precīzi tiek veikta ultrasonoskopiskā augļu izmeklēšana. Izmaiņas, kuras konstatē ar skrīningmetodēm, vēl nenozīmē iedzimtas patoloģijas diagnozi. Skrīninga mērķis ir savlaicīgi noskaidrot grūtnieču grupu ar risku dzemdēt bērnu ar ģenētiskām slimībām vai iedzimtām augļa attīstības anomālijām. Paaugstināta ģenētiska riska grupas grūtnieces tiek nosūtītas pie ārsta ģenētiķa, lai veiktu papildu izmeklēšanu.

13. Kā interpretēt „sliktus” I.trimestra skrīninga rezultātus?

„Slikti” bioķīmiskā skrīninga rezultāti vēl nenozīmē to, ka auglim tiešām ir kāda iedzimta patoloģija. Šie rezultāti rāda tikai risku. Piemēram, par augstu risku uzskata rezultātu 1:50, un tas nozīmē, ka no 50 sievietēm vienai var būt auglis ar ģenētisku slimību. Ja bioķīmiskajā skrīningā un 1.trimestra ultrasonoskopijā konstatē paaugstinātu ģenētisko risku, tad grūtnieci nosūta papildu izmeklējumiem pie ģenētiķa.

14. Kas var izraisīt vēdera pūšanos un kas var palīdzēt, lai to novērstu? Varat varbūt arī palīdzēt un pateikt, kas palīdz aizcietējumu gadījumā?

Ja ir aizcietējumi vai vēders pūšas grūtniecības laikā, tad tas ir gluži normāli un saistīts ar grūtniecību. Grūtniecību sargājošais hormons progesterons atslābina zarnu gludo muskulatūra, zarnu darbība kļūst kūtrāka un kā sekas tam ir vēdera pūšanās un aizcietējumi. Vēdera pūšanās bieži grūtniecības otrajā pusē pāriet. Cīņā ar aizcietējumiem galvenais ir uzturs un kustības. Jāuzņem pietiekami daudz šķidruma (vismaz 1,5 l diennaktī), jāēd šķiedrvielām bagāts uzturs (augļi, dārzeņi, klijas u.c.). Ja tas nelīdz, tad var jautāt padomu savam ginekologam – ir pilieni, kas palīdz pret aizcietējumiem un ko drīkst lietot grūtnieces.

15. Es esmu apmēram 13. vai 14. nedēļā. Kā man būtu jāguļ ? Vai uz muguras drīkst un uz vēdera, vai tikai uz sāniem? Kāpēc rokas nedrīkst celt gaisā ? Ja man brīžiem sanāk stress un raudiens par to, kā rīkojas bērna tēvs, kā tas var ietekmēt bērnu?

Kamēr grūtniecības laiks ir neliels un dzemde maza, var gulēt, kā vien ir ērti. Lielākā grūtniecības laikā nevajadzētu gulēt uz muguras, lai izvairītos no tā, ka dzemde nospiež dobo vēnu un rodas slikta dūša, reiboņi, vai citas nepatīkamas sajūtas. Grūtniecības beigās labāk gulēt tikai uz sāniem, atbalstam aiz muguras un starp ceļiem var novietot spilvenus.

Agrāk bija tāds uzskats, ka roku celšana gaisā liek nabas saitei aptīties, tomēr tam nav pierādījumu. Nevajadzētu gan cilāt lielus smagumus vai ilgstoši turēt rokas izstieptas, jo  pārmērīga fiziska slodze liek tonizēties dzemdei.

Dažādas emocionālas reakcijas grūtniecības laikā ir bieži, un tās var būt pat ļoti sakāpinātas. Bērna augšanu un orgānu attīstību tas neietekmēs, bet pārmērīgs stress Jums pašai un ģimenes attiecībām par labu nenāks. Jums vajadzētu runāt ar psihologu, kas palīdzēs izprast savas jaunās sajūtas, to iemeslus un arī iespējas palīdzēt. Nevajadzētu psihologa konsultāciju atlikt ar domu, ka pēc dzemdībām viss būs normāli, nē, pēc dzemdībām būs vēl papildus daudz jaunu iespaidu, emociju, reakciju, un labākais ir to zināt, izprast un sagatavoties.

16. Kas izraisa spontāno abortu? Kā to var pateikt, ka tas ir noticis, ja nav asiņošanas utt?

Spontāna aborta cēloņi var būt ļoti daudzi, un reti iespējams pateikt katrai sievietei tieši viņai īsto. Biežākie spontāna aborta cēloņi ir ģenētiskas slimības, infekcijas, tostarp seksuāli transmisīvas infekcijas, hormonāli (piemēram, nav pietiekamā daudzumā grūtniecību sargājošo hormonu), imunoloģiski (piemēram, antifosfolipīdu antivielu sindroms) u.c. Diagnosticēt spontānu abortu var ultrasonogrāfiski un sekojot hormona HCG līmeņa izmaiņām dinamikā.

17. Es lietoju pretapaugļošanās tabletes, tomēr paliku stāvoklī. Gribētos zināt, vai var grūtniecību atstāt un kādas sekas var būt bērnam? Zāles lietoju 5 gadus.

 

Līdz šim zināmie gadījumi, kad ir iestājusies grūtniecība, bet sieviete ir turpinājusi lietot hormonālo kontracepciju, nav pierādījuši, ka tas kaut kā nelabvēlīgi ietekmētu grūtniecības norisi vai augļa attīstību. Protams, ir  jāseko līdzi augļa attīstībai –  12.-13. un 20. - 21. grūtniecības nedēļā  jāveic augļa ultrasonogrāfija,  jāskatās ģenētiskās pazīmes asins analīzēs, bet hormonālo tablešu lietošana nav iemesls grūtniecības pārtraukšanai.

Šāds jautājums Jums visticamāk ir radies tāpēc, ka valda maldīgs uzskats, ka, pārtraucot lietot tabletes, ir jāgaida daži mēneši pirms bērna ieņemšanas, lai organisms ”iztīrās”. Bet šādam uzskatam nav pamata. Hormonālās tabletes iedarbības laiks ir diennakts. Tas nozīmē, ka šīs diennakts laikā tabletes hormoni izvadās no organisma.

18. Esmu stāvoklī apmēram 8. nedēļā, un man atklāja iekaisumu (venērisko slimību). Vai šo slimību nedrīkst ārstēt,  kad ir 8. nedēļa, un vai obligāti ir jāgaida 20. vai pāri 20. nedēļai?

Venēriskās slimības jeb seksuāli transmisīvās infekcijas (STI)  ir dažādas, atšķiras arī to ārstēšanas veidi  un medikamenti. Ir slimības, kuras var ārstēt jau 8. nedēļā, ir tādas, kad labāk nogaidīt 12. nedēļu (nevis 20. nedēļu!) un tad lietot zāles. Sākot no 12. grūtniecības nedēļas jau diezgan droši var lietot medikamentus (arī dažas iekšķīgi lietojamās antibiotikas) STI ārstēšanai. Ir antibiotikas, ko drīkst lietot arī grūtnieces. Jūsu ārsts izvērtēs, kādas zāles Jūsu slimības ārstēšanai būs piemērotākās, saudzējot augli, bet iznīcinot seksuāli transmisīvās slimības izraisītāju.

19. Esmu 5. grūtniecības nedēļā un man ir vējbakas, vai tas var ietekmēt uz manu mazuli?

Vispirms jābūt pārliecībai, ka tās tiešām ir vējbakas, daudzas sievietes ir ar vējbakām slimojušas agrā bērnībā un tāpēc viņām ir izveidojusies imunitāte. To var pārbaudīt, nosakot asinīs antivielas. Ja ar vējbakām saslimst grūtniece līdz 13 grūtniecības nedēļām, risks ir neliels: tikai mazāk nekā 1% gadījumā var attīstīties iedzimtas vējbakas jaundzimušajam, kas izpaužas ar ādas bojājumiem, īsām ekstremitātēm, redzes traucējumiem, neiroloģiskiem bojājumiem. Noteikti nepieciešams veikt ultrasonogrāfiju 12/13 nedēļās un ap 20/21 ned. , lai novērtētu augļa attīstību. Lielāks risks ir tad, ja saslimst vēlākā grūtniecības laikā, tāpēc katrai sievietei būtu jāzina, vai viņa ir slimojusi ar vējbakām vai nav (jautājiet savām mātēm vai pārbaudiet antivielu esamību asins analīzē).  Tad, ja grūtniece agrāk nav slimojusi, bet vēlīnā grūtniecības laikā kontaktē ar vējbaku slimnieku,  ir iespējams savlaicīgi uzsākt ārstēšanu.

20.  Vai ir jādomā par grūtniecības pārtraukšanu, ja grūtniecības pašā sākumā bijis plaušu rentgens un dažas dienas vēlāk zoba rentgens?

Šobrīd nav iemesla uztraukties un domāt par grūtniecības pārtraukšanu, jo ar mūsdienās veiktajiem rentgena aparātiem staru slodze ir ļoti neliela un nekādu risku neradīs. Teorētiski pastāv spontāna aborta risks vai augļa attīstības anomālijas lielas rentgena staru slodzes gadījumā, bet ar vienu zobu un vienu plaušu rentgenu nav iespējams tādu slodzi sasniegt, tad tas būtu jāveic tūkstošiem reižu. Viena zobu rentgenuzņēmuma laikā saņemtā starojuma deva ir 100 000 reižu mazāka par to devu, kas atzīta par potenciāli bīstamu. Turklāt zobu un plaušu rentgena gadījumā dzemde starojumam netiek pakļauta. Tomēr veicot rentgenizmeklējumus grūtniecības laikā,  radioloģijas speciālists par grūtniecību jābrīdina!

21.  Esmu 8. grūtniecības nedēļā,  un man atklāja 4cm lielu cistu! Vai tas nekaitē manai grūtniecībai? parādās sāpes vēdera lejasdaļā, mugurpusē - tajā pusē, kur atklāja cistu.

Grūtniecības laikā olnīcās darbojas tā sauktais dzeltenais ķermenis, kas ražo progesteronu – grūtniecību sargājošo hormonu. Dažkārt gadās tā, ka ap šo dzelteno ķermeni grūtniecības laikā izveidojas cista. Šādas cistas parasti pašas no sevis līdz 16. nedēļai pamazām uzsūcas, un jāoperē ir reti (tikai tad, ja ļoti lielas). Uz augļa attīstību šīs cistas parasti nekādu sliktu iespaidu neatstāj. Vajadzētu tikai sekot cistas izmēram līdzi ultrasonogrāfijā. Galējo lēmumu, vai un ko darīt ar cistu, pieņems Jūsu ārstu, izvērtējot vēl daudzus citus faktorus.

22.  Vai varat kaut ko ieteikt, ja slikta dūša ir gandrīz visu diennakti, ir slikti, bet jāvemj nav, gribas ēst, bet neko nevar normālu apēst.

Ja sliktā dūša ir saistīta ar grūtniecību, tad, visticamāk, pēc 12. grūtniecības nedēļas tā pāries.  Jāēd bieži, nelielām porcijām, jāizvairās no asām smakām. Dažreiz palīdz kāda sausiņa vai krekera uzgraušana. Citām sievietēm palīdzēs kāds sulīgs auglis, piemēram, greipfrūts. Var lietot ingvera uzlējumu vai aptiekās  ingvera kapsulas. Ja nav izteiktas vemšanas, tad nopietnākus medikamentus lietot nevajag, bet ja vemšana un neēšana ir tik izteiktas, ka draud ar organisma atūdeņošanos, tad jādodas uz stacionāru.

23.  Vēlējos zināt, kādas pārbaudes man jāveic, pie kādiem speciālistiem jāgriežas, ja vēlos plānot grūtniecību un esmu 1.tipa diabētiķe. Esmu mazliet nobijusies, ka man grūtniecība varētu noritēt grūti vai pat letāli, jo kopš bērnības no ārstiem nepārtraukti dzirdēju tekstu:  Diabētiķiem bērni nevar (un nedrīkst!!!!!) būt! Kādu iespaidu uz mana bērna attīstību un veselību var atstāt mana slimība?

Mūsdienās sievietes ar 1. tipa diabētu var dzemdēt arī veselus bērnus, nekaitējot savai veselībai, taču tas prasa lielu uzmanību un rūpīgu diabēta kontroli. Galvenais uzdevums ir noturēt glikozes līmeni iespējami tuvu normai, tāpēc grūtniecības laikā biežāk vajadzēs mērīt cukura līmeni asinīs un, iespējams, biežāk injicēt insulīnu. Tāpēc varbūt varētu apsvērt domu par insulīna sūkņa iegādi. Pirms grūtniecības jānosaka glikolizētā hemoglobīna līmenis; ideāli, ja pusgada laikā pirms grūtniecības tas būtu bijis līdz 6%. Jums būtu jākonsultējas ar endokrinologu un jāsaskaņo turpmākās insulīna devas. Pirms grūtniecības vajadzēs veikt analīzes, lai pārbaudītu nieru darbību un pie acu ārsta novērtēt acs tīklenes stāvokli. Sievietei, kas plāno grūtniecību, jāsāk lietot folijskābe (400 mikrogrami dienā). Protams, nedrīkst smēķēt un lietot alkoholu. Jākonsultējas ar savu ārstu, ja bez insulīna pastāvīgi lietojat vēl arī citus medikamentus, iespējams, ka dažus vajadzēs atcelt vai mainīt. Arī konsultācija ar dietologu palīdzētu Jums labāk saplānot ogļhidrātu uzņemšanu uzturā. Nevajadzētu aizmirst arī par adekvātām fiziskām aktivitātēm, tās palīdzēs gan cukura līmeņa kontrolei, gan možākam garastāvoklim. Ceru, ka laicīgi gatavojoties un saņemot atbilstošu ārstēšanu, Jūsu grūtniecība ritēs labi, taču neārstēts diabēts un augsts cukura līmenis organismā grūtniecības laikā nelabvēlīgi ietekmē augļa nervu sistēmas attīstību, smagi cieš arī citi orgāni, augļi mēdz būt lieli, kas rada dzemdību traumas, mēdz būt daudzūdeņainība, biežāk dzemdībās jāveic ķeizargrieziena operācija.

24.  Es gribētu uzzināt, ja māmiņai ir C hepatīta antivielas pozitīvas asinīs, paliekot stāvoklī, vai bērniņa veselību tas neietekmēs

Parasti C hepatīta antivielas mātei neietekmē bērniņa veselību. Jāpārbaudās Latvijas Infektoloģijas centrā mammai pašai, cik daudz ir organismā vīrusu un cik aktīvs ir C hepatīts šobrīd. Parasti sieviete var dzemdēt pati; ja vīrusa slodze nav ļoti augsta, tad bērniņš dzemdību laikā nevar inficēties. Var arī barot bērniņu ar krūti, bet jāuzmanās, lai nesakostu krūts galus līdz asinīm, jo inficēšanās notiek ar mātes asinīm.